Eiropas Savienība ir parakstījusi tirdzniecības līgumu ar četrām Dienvidamerikas lielākajām ekonomikām.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena šo vienošanos nodēvēja par “patiesi vēsturisku pavērsienu” pasaulē, kurā valda arvien lielāka konfrontācija.
Iepriekšējā 2019. gadā noslēgtā vienošanās nekad nav stājusies spēkā, jo ne visas ES dalībvalstis vēlējās to ratificēt.
Ja šo vienošanos ratificēs ES valstis, tas nozīmē, ka uzņēmumi, kas tirgojas starp diviem reģionālajiem blokiem, viens otram iekasēs zemākus tarifus, izmantos vienkāršotas muitas procedūras un tas atvieglos ES piekļuvi izejvielām.
Fon der Leiena žurnālistiem Montevideo sacīja, ka tas ir Eiropas pilsoņu interesēs. “Tas nozīmē vairāk darba vietu un labu darbu, lielāku izvēli un labākas cenas,” viņa teica.
Pagājušajā gadā Eiropa pārdeva preces gandrīz 59 miljardu dolāru vērtībā Argentīnai, Brazīlijai, Paragvajai un Urugvajai.
Šis darījums ir paredzēts, lai palielinātu preču, tostarp automašīnu, ķīmisko vielu un farmācijas preču eksportu, laikā, kad pieaug tirdzniecības spriedze ar citām pasaules daļām, jo īpaši ar ASV un Ķīnu.
Pagājušajā gadā preces gandrīz 57 miljardu dolāru vērtībā tika pārdotas pretējā virzienā, un starp lielākajām pārdotajām precēm bija tādi minerāli kā litijs un niķelis, kā arī gaļa un dārzeņi.
Šie minerāli ir ļoti svarīgi elektrisko transportlīdzekļu akumulatoriem, un šis tirdzniecības darījums ļaus Eiropas autoražotājiem vieglāk iegūt milzīgos daudzumus, kas, domājams, būs nepieciešami nākamajos gados.
Tā kā abi bloki aptver 700 miljonus patērētāju un aptuveni 20% no pasaules ekonomikas produkcijas, abu pušu vadītāji cer, ka, ja darījums stāsies spēkā, tas pieaugs.
ES apgalvo, ka 60 000 tās uzņēmumu eksportē arī uz tā dēvētajām Mercosur dalībvalstīm, un puse no tiem ir mazie uzņēmumi.
Mercosur attiecas uz dienvidu kopējo tirgu, kas ir ekonomisks un politisks bloks, kurā ietilpst Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja.
Sarunas pirmo reizi sākās 2000. gadā. Iepriekšējā vienošanās, kas noslēgta 2019. gadā, nestājās spēkā pēc tam, kad ES dalībvalstis līgumu neratificēja, jo bija bažas par vides aizsardzību, tostarp ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi un mežu izciršanu. Dažas no bažām ir novērstas, mainoties valdībām Brazīlijā un Argentīnā.
Urugvajas prezidents Luiss Lakalle Pou, kurš vadīja pēdējās sarunas, atzina, ka vēl ir jāpārvar šķēršļi, lai vienošanās varētu stāties spēkā. Tomēr viņš sacīja, ka Mercosur mazākajām ekonomikām ir ļoti svarīgi, “lai pasaule atvērtos”.
Tirdzniecības politiku apspriež Eiropas Komisija, nevis tās dalībvalstis, bet Francija, Itālija un Polija ir paudušas iebildumus pret pašreizējo vienošanos, un Briseles uzdevums būs panākt, lai tās visas ratificētu.
Lauksaimnieki Francijā un Polijā ir pauduši bažas, ka viņi tiks pakļauti negodīgai konkurencei, jo Eiropas noteikumi viņu nozarē ir stingrāki, un to ievērošana ir dārgāka nekā konkurentiem Dienvidamerikā.
Francijas tirdzniecības ministre Sofija Primasa īsi pēc šī paziņojuma izaicinošā ierakstā sociālajos tīklos sacīja: “Tas, kas notiek Montevideo, nav līguma parakstīšana, bet gan vienkārši sarunu politisks noslēgums. Tas nesaista dalībvalstis. Francija cīnīsies katrā posmā kopā ar dalībvalstīm, kurām ir kopīgs redzējums.”
Ārējās tirdzniecības veicināšanas iespēju īpaši atzinīgi novērtēs Vācija, kuras eksportētājiem ir radušās grūtības plašākas ekonomikas lejupslīdes apstākļos.
Valsts pārstāvis sacīja, ka darījums ir “unikāla iespēja panākt vienošanos, kuru mēs nedrīkstam palaist garām” un ka Vācija strādā, lai rastu kompromisu attiecībā uz Francijas bažām.